23.10.2018.

Izsludināts studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss

Latvijas Banka izsludinājusi kārtējo studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursu, kura mērķis ir veicināt Latvijas un eiro zonas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus. 

Konkurss tiek rīkots 17. reizi, un tajā aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs. 

Konkursa darbiem piedāvātas 30 tēmas, t.sk. monetārās politikas iespējas un ekonomiskās politikas koordinācija zemu procentu likmju apstākļos; kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs; Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums; ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi; kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā; jaunākās tirgus riska novērtēšanas metodes un to ietekme uz finanšu tirgus instrumentu cenu veidošanās mehānismu; zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un to ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā u.c. 

Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Baltijas un eiro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro politiku. 

Konkursā jau otro gadu paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā. 

Darbi jāiesniedz Latvijas Bankā no 2019. gada 17. maija līdz 31. maijam. Uzvarētājus noteiks speciāli izveidota Latvijas Bankas ekonomistu žūrija. Godalgotie darbi tiks publicēti interneta vietnē www.makroekonomika.lv, to autori saņems naudas prēmijas (t.sk. 1. vietas ieguvējs – 2000 eiro un Jura Vīksniņa balvas ieguvējs – 1422.87 eiro). 

2017./2018. studiju gadā rīkotajā studentu zinātnisko darbu konkursā tika iesniegti 13 darbi, kuru autori bija 21 students no četrām Latvijas augstskolām. Konkursā 1. vieta tika piešķirta pētījumam "Raspberries vs Wheat: Economic Sophistication as a New Predictor of Income Volatility" ("Avenes pret kviešiem: ekonomiskā sarežģītība kā jauns ienākumu svārstību noteicējs"); šī darba autori bija Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti Filips Drazdovs (Filip Drazdou) un Darja Laboka (Darya Labok)). Darbā analizēts, vai eksporta diversifikācija un unikalitāte ir izlaides svārstīgumu ietekmējoši faktori.
 
Vietnē www.makroekonomika.lv lasāms konkursa nolikums, iepriekšējo gadu laureātu darbi un citi materiāli. Studentiem noderēs Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova blogi par konkursa norisi un priekšnoteikumiem izcila diplomdarba uzrakstīšanai (par 2016., 2017. un 2018. gada konkursu) un prezentācija par izcila diplomdarba uzrakstīšanu. Augstskolām arī ir iespēja pieteikties Krasnopjorova vieslekcijai, kā uzrakstīt izcilu diplomdarbu.

    • Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa tēmas 2019. gadā

      • Eiro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai
      • Monetārās politikas iespējas un ekonomiskās politikas koordinācija zemu procentu likmju apstākļos
      • Dabīgās procentu likmes novērtējums eiro zonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai
      • Perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā
      • Eirosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs. Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai eiro zonas tautsaimniecību
      • Monetārās politikas normalizācijas ietekme un problēmas
      • Eiro zonas zemās inflācijas cēloņi periodā pēc krīzes: ciklisko un strukturālo faktoru loma
      • Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un to noteicošie faktori
      • Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde
      • Pasaules cenu (naftas, pārtikas produktu cenu) transmisija uz patēriņa cenām Baltijas valstīs
      • Fiskālā politika Eiropas Savienībā: noteikumu izvērtējums un priekšlikumi to pilnveidei
      • Valsts parāda apjoms un ekonomiskā izaugsme
      • Baltijas valstu faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējums, izmantojot dažādas vērtēšanas metodes, un to lietojums budžeta bilances cikliskās korekcijas veikšanai
      • Tirdzniecības karu ietekme uz Eiropas un Baltijas valstu tautsaimniecību
      • Iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs
      • Strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem
      • Baltijas valstu reālā konverģence ar eiro zonu
      • Kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs
      • Baltijas valstu eksporta konkurētspēja
      • Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums
      • Atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs
      • Darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību
      • Dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai
      • Ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums
      • Kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā. Citu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums
      • Finanšu sektors zemu procentu likmju vidē, procentu likmju pieauguma un monetārās politikas asinhronitātes starp ASV un eiro zonu ietekme uz finanšu sektoru
      • Finanšu cikla novērtēšana Baltijas valstīs
      • Nebanku finanšu sektora attīstības tendences un nozīme tautsaimniecībā
      • Jaunākās tirgus riska novērtēšanas metodes un to ietekme uz finanšu tirgus instrumentu cenu veidošanās mehānismu
      • Zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā

      Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Baltijas un eiro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro politiku. Konkursa darbā var tikt analizēta tikai viena tēma. Tēmu drīkst sašaurināt vai paplašināt, ja šāda nepieciešamība tiek pamatota. 

      Konkursā paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā.
       

    • Latvijas Banka izsludina starptautisku studentu zinātniski pētniecisko darbu 2019. gada konkursu. Šādu konkursu Latvijas Banka rīko 17. reizi, un tajā aicināti piedalīties bakalaura un maģistra programmu studenti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.

      Konkursa mērķis
      Veicināt Latvijas, Baltijas valstu tautsaimniecības un eiro zonas makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt studentu pētnieciskās domas attīstību.

      Konkursa tēmas
      Konkursa darbiem piedāvātas 30 tēmas par aktuāliem tautsaimniecības un monetārās politikas jautājumiem. Konkursā var piedalīties arī ar darbiem, kas šīs tēmas apskata Baltijas kontekstā.

      Jura Vīksniņa vārdā nosauktā speciālbalva
      Konkursā jau otro gadu paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes.

      Balvas
      Konkursa uzvarētāji saņems šādas godalgas:
      1. vieta – 2000 eiro (pirms nodokļu samaksas);
      2. vieta – 1250 eiro (pirms nodokļu samaksas);
      3. vieta – 700 eiro (pirms nodokļu samaksas);
      Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1422.87 eiro pirms nodokļu samaksas.

      Konkursa darbu iesniegšana
      Latvijas Bankā no 2019. gada 17. maija līdz 31. maijam. 

      Nolikums 
      Detalizētas konkursa darbam izvirzītās prasības, dalības noteikumi un pilns piedāvāto tēmu saraksts atrodams konkursa nolikumā.

      Rezultāti
      Uzvarētājus noteiks speciāli izveidota Latvijas Bankas žūrija. Godalgotie darbi tiks publicēti www.makroekonomika.lv, kur atrodami arī iepriekšējo gadu godalgotie darbi.
       

    • Latvijas Bankas organizētā Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2019. gada konkursa nolikums

      1. Lai veicinātu tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulētu augstākās izglītības iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību, Latvijas Banka izsludina Baltijas valstu studentu zinātniski pētniecisko darbu 2019. gada konkursu (tālāk tekstā – konkurss).

      2. Konkursā var piedalīties:
      2.1. personas, kas konkursa norises laikā reģistrētas kā Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es);
      2.2. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā citu valstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es).

      3. Konkursā nevar piedalīties personas, kas ir Eurosistēmas centrālo banku darbinieki(-ces) vai bijušie(-ās) Eurosistēmas centrālo banku darbinieki(-ces), kuru darba stāžs kādā no Eurosistēmas centrālajām bankām pārsniedzis 1 (vienu) gadu.

      4. Konkursa darbā jābūt izmantotām kvantitatīvās analīzes metodēm, un tā apjomam un akadēmiskajam līmenim jāatbilst vismaz kursa darbam izvirzītajām prasībām. Konkursa darbam jābūt rakstītam datorsalikumā latviešu vai angļu valodā.

      5. Konkursa darbam tiek piedāvātas šādas tēmas:
      5.1. euro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai;
      5.2. monetārās politikas iespējas un ekonomiskās politikas koordinācija zemu procentu likmju apstākļos;
      5.3. dabīgās procentu likmes novērtējums euro zonā un priekšlikumi monetārās politikas veidošanai;
      5.4. perspektīvas norādes (forward guidance) efektivitātes novērtējums un loma monetārās politikas veidošanā;
      5.5. Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs. Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai euro zonas tautsaimniecību;
      5.6. monetārās politikas normalizācijas ietekme un problēmas;
      5.7. euro zonas zemās inflācijas cēloņi periodā pēc krīzes: ciklisko un strukturālo faktoru loma;
      5.8. Filipsa līknes (Philips curve) sakarība Eiropā un Baltijas valstīs: pārmaiņas laika gaitā un to noteicošie faktori;
      5.9. Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozēšanas modeļu izstrāde;
      5.10. pasaules cenu (naftas, pārtikas produktu cenu) transmisija uz patēriņa cenām Baltijas valstīs;
      5.11. fiskālā politika Eiropas Savienībā: noteikumu izvērtējums un priekšlikumi to pilnveidei;
      5.12. valsts parāda apjoms un ekonomiskā izaugsme;
      5.13. Baltijas valstu faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējums, izmantojot dažādas vērtēšanas metodes, un to lietojums budžeta bilances cikliskās korekcijas veikšanai;
      5.14. tirdzniecības karu ietekme uz Eiropas un Baltijas valstu tautsaimniecību;
      5.15. iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs;
      5.16. strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem;
      5.17. Baltijas valstu reālā konverģence ar euro zonu;
      5.18. kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs;
      5.19. Baltijas valstu eksporta konkurētspēja;
      5.20. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums;
      5.21. atalgojuma atbilstība darba ražīguma līmenim un Balasas–Samuelsona efekts Baltijas valstīs;
      5.22. darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību;
      5.23. dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs, to noteicošie faktori un priekšlikumi strukturālā bezdarba mazināšanai;
      5.24. ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums;
      5.25. kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā. Citu tautsaimniecības finansējuma avotu novērtējums;
      5.26. finanšu sektors zemu procentu likmju vidē, procentu likmju pieauguma un monetārās politikas asinhronitātes starp ASV un euro zonu ietekme uz finanšu sektoru;
      5.27. finanšu cikla novērtēšana Baltijas valstīs;
      5.28. nebanku finanšu sektora attīstības tendences un nozīme tautsaimniecībā;
      5.29. jaunākās tirgus riska novērtēšanas metodes un to ietekme uz finanšu tirgus instrumentu cenu veidošanās mehānismu;
      5.30. zibmaksājumu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā.

      6. Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Baltijas un euro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro politiku. Konkursa darbā var tikt analizēta tikai viena tēma. Tēmu drīkst sašaurināt vai paplašināt, ja šāda nepieciešamība tiek pamatota.

      7. Konkursā paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā.

      8. Konkursa darbi jāiesniedz Latvijas Bankā K. Valdemāra ielā 2A (ieeja no Noliktavas ielas), Rīgā, no 2019. gada 17. maija līdz 31. maijam. Pēc 2019. gada 31. maija iesniegtie darbi netiks izskatīti.

      9. Konkursa darbi jāiesniedz pašrocīgi parakstīti papīra dokumenta veidā, vienlaikus pievienojot elektroniskā datu nesējā ierakstītu konkursa darbu, vai elektroniskā veidā, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot tos uz e-pasta adresi info@bank.lv. Ja darbu iesniedz papīra dokumenta veidā, darbs jāievieto slēgtā aploksnē, uz tās norādot "Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursam". Kopā ar konkursa darbu jāiesniedz ziņas par darba autoru (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde), kā arī tā dokumenta kopija, kurš apliecina autora atbilstību šā nolikuma 2. punkta prasībām. Darba iesniegšana ir apliecinājums tam, ka pētnieciskais darbs ir autora paša radīts un autors uzņemas atbildību par trešo personu autortiesību ievērošanu un piekrīt tam, ka darba godalgošanas gadījumā Latvijas Banka bez papildu samaksas darbu var publiskot pēc saviem ieskatiem.

      10. Konkursa darbus un šā nolikuma 9. punktā minētos pavaddokumentus drīkst iesūtīt pa pastu, adresējot "Latvijas Bankai K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, LV-1050", uz aploksnes norādot "Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursam" un nosūtot ierakstītā sūtījumā līdz 2019. gada 20. maijam (pasta zīmoga apliecinājums). Pēc 2019. gada 20. maija nosūtītie darbi netiks izskatīti.

      11. Konkursa darbus novērtēs Latvijas Bankas prezidenta izveidota komisija (tālāk tekstā – komisija). Komisijas loceklis nepiedalās konkursa darba novērtēšanā, ja komisijas loceklim ir personiskās intereses (komisijas loceklis ir konkursa darba zinātniskais vadītājs vai tml.), kas varētu ietekmēt neatkarīgu un objektīvu konkursa darba novērtēšanu.

      12. Komisija novērtēs konkursa darbus līdz 2019. gada 14. jūnijam un noteiks konkursa uzvarētājus – 1 (vienu) pirmās, 2 (divus) otrās un 3 (trīs) trešās vietas ieguvējus, kā arī vienu Jura Vīksniņa balvas ieguvēju.

      13. Konkursa uzvarētājiem tiks piešķirta vienreizēja prēmija šādā apjomā (pirms Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu samaksas):
      13.1. vienam pirmās vietas ieguvējam – 2000 euro;
      13.2. diviem otrās vietas ieguvējiem – 1250 euro katram;
      13.3. trim trešās vietas ieguvējiem – 700 euro katram;
      13.4. vienam Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1422.87 euro.

      14. Pamatojoties uz konkursa darbu novērtējumu, komisijai ir tiesības prēmijas nepiešķirt, samazināt to skaitu vai tās sadalīt un piešķirt veicināšanas prēmijas un balvas. Ar balvu piešķiršanu saistītos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos nodokļus sedz no Latvijas Bankas līdzekļiem.

      15. Ja godalgotajam darbam ir divi vai vairāki autori, piešķirtā prēmija tiek sadalīta vienādās daļās atbilstoši autoru skaitam.

      16. Konkursa rezultāti tiks publiskoti Latvijas Bankas interneta vietnēs (www.bank.lv un www.makroekonomika.lv) līdz 2019. gada 30. jūnijam.

      17. Konkursa darbus, kuri netiks godalgoti, to autori varēs saņemt atpakaļ Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļā (tālr. 67022761) 1 (viena) mēneša laikā pēc konkursa rezultātu publiskošanas. Autoru nepieprasītie darbi pēc norādītā termiņa beigām netiks saglabāti.

    • 1. vieta

      Filips Drazdovs (Filip Drazdou) un Darja Laboka (Darya Labok), Rīgas Ekonomikas augstskola

      "Raspberries vs Wheat: Economic Sophistication as a New Predictor of Income Volatility" ("Avenes pret kviešiem: ekonomiskā sarežģītība kā jauns ienākumu svārstību noteicējs")

       2. vieta

      Oskars Baltais un Rihards Braķis, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Effect of Personal Income Tax Progressivity on Output Volatility: the Role of Non-linearity" ("Iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitātes ietekme uz produkcijas izlaides svārstīgumu: nelineārā efekta klātbūtne")

      3. vieta

      Anna Marija Radzeviča un Krista Bulderberga, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Role of Institutional Quality in Economic Growth: Implications for the Baltic States" ("Institucionālās kvalitātes loma ekonomiskajā izaugsmē: secinājumi Baltijas valstīm")

      Aleksejs Srebnijs un Maksims Sičs, Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Determinants of Economic Growth in the EU NUTS2 Regions" ("Ekonomiskās izaugsmes faktori Eiropas Savienības reģionos NUTS 2 līmenī")

      Rūdolfs Krēgers, Latvijas Universitāte

      "Finanšu cikla novērtējums Latvijā"

      Veicināšanas balva

      Antons Nartovs (Anton Nartov) un Malika Jusupova (Malika Yousupova), Rīgas Ekonomikas augstskola

      "The Exit from Unconventional Monetary Policy: Is the European Central Bank at Risk?" ("Atteikšanās no netradicionālās monetārās politikas: vai ir risks Eiropas Centrālajai bankai?")

      Godalgotie pētījumi lasāmi šeit.

    • Latvijas Bankas organizētā studentu zinātniski pētniecisko darbu 2018. gada konkursa nolikums

      1. Lai veicinātu Latvijas un euro zonas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulētu augstākās izglītības iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību, Latvijas Banka izsludina studentu zinātniski pētniecisko darbu 2018. gada konkursu (tālāk tekstā – konkurss)

      2. Konkursā var piedalīties:

      2.1. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es);

      2.2. Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā citu valstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es).

      3. Konkursā nevar piedalīties šā nolikuma 2. punktā minētās personas, ja:

      3.1.  tās ir Eurosistēmas centrālo banku darbinieki vai

      3.2. tās ir Eurosistēmas centrālo banku bijušie darbinieki un viņu darba stāžs kādā no Eurosistēmas centrālajām bankām pārsniedzis 1 (vienu) gadu.

      4. Konkursa darbā jābūt izmantotām kvantitatīvās analīzes metodēm, un tā apjomam un akadēmiskajam līmenim jāatbilst vismaz kursa darbam izvirzītajām prasībām. Konkursa darbam jābūt rakstītam datorsalikumā latviešu vai angļu valodā.

      5. Konkursa darbam tiek piedāvātas šādas tēmas.

      5.1. Euro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai.

      5.2. Monetārās politikas iespējas un ekonomiskās politikas koordinācija zemu procentu likmju apstākļos.

      5.3. Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai euro zonas tautsaimniecību.

      5.4. Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs.

      5.5. Inflācijas gaidas (ietekmējošie faktori) un to saikne ar reālo tautsaimniecību.

      5.6. Baltijas valstu iekšzemes kopprodukta un inflācijas īstermiņa prognozēšana.

      5.7. Fiskālā politika Eiropas Savienībā vai Baltijas valstīs: noteikumu izvērtējums un priekšlikumi to pilnveidei.

      5.8. Valsts parāda apjoms un ekonomiskā izaugsme.

      5.9. Baltijas valstu faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējums un lietojums budžeta bilances cikliskās korekcijas gadījumā.

      5.10. Iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Baltijas valstīs.

      5.11. Strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem.

      5.12. Baltijas valstu reālā konverģence ar euro zonu.

      5.13. Kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs.

      5.14. Baltijas valstu eksporta konkurētspēja.

      5.15. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums.

      5.16. Darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību.

      5.17. Dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums Baltijas valstīs.

      5.18. Ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums.

      5.19. Kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā.

      5.20. Finanšu sektors zemu procentu likmju vidē.

      5.21. Finanšu cikla novērtēšana Baltijas valstīs.

      5.22. Nebanku finanšu sektora attīstības tendences un nozīme tautsaimniecībā.

      5.23. Līdzsvara cena Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū.

      5.24. Jaunākās tirgus riska novērtēšanas metodes un to ietekme uz finanšu tirgus instrumentu cenu veidošanās mehānismu.

      5.25. Reālā laika klientu maksājumu sistēmu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā.

      6. Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Baltijas un euro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro politiku. Konkursa darbā var tikt analizēta tikai viena tēma. Tēmu drīkst sašaurināt vai paplašināt, ja šāda nepieciešamība tiek pamatota.

      7. Konkursā paredzēts piešķirt izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosaukto speciālbalvu labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes, sniedzot novatorisku skatu uz kādu no Latvijas, Baltijas valstu vai Eiropas tautsaimniecības attīstības posmiem vai ekonomikas ideju vēstures kontekstā.

      8. Konkursa darbi jāiesniedz Latvijas Bankā K. Valdemāra ielā 2A (ieeja no Noliktavas ielas), Rīgā, no 2018. gada 18. maija līdz 1. jūnijam. Pēc 2018. gada 1. jūnija iesniegtie darbi netiks izskatīti.

      9. Konkursa darbi jāiesniedz papīra dokumenta veidā un elektroniskā veidā, ierakstīti elektroniskā datu nesējā. Darbi jāiesniedz slēgtā aploksnē, uz tās norādot "Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursam". Kopā ar konkursa darbu aploksnē jāievieto ziņas par darba autoru (vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde), kā arī tā dokumenta kopija, kurš apliecina autora atbilstību šā nolikuma 2. punkta prasībām. Darba iesniegšana ir apliecinājums tam, ka pētnieciskais darbs ir autora paša radīts un autors uzņemas atbildību par trešo personu autortiesību ievērošanu un piekrīt tam, ka darba godalgošanas gadījumā Latvijas Banka bez papildu samaksas darbu var publiskot pēc saviem ieskatiem.

      10. Konkursa darbus un šā nolikuma 9. punktā minētos pavaddokumentus drīkst iesūtīt pa pastu, adresējot "Latvijas Bankai K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, LV-1050", uz aploksnes norādot "Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursam" un nosūtot ierakstītā sūtījumā līdz 2018. gada 21. maijam (pasta zīmoga apliecinājums). Pēc 2018. gada 21. maija nosūtītie darbi netiks izskatīti.

      11. Konkursa darbus novērtēs Latvijas Bankas prezidenta izveidota komisija (tālāk tekstā – komisija). Komisijas loceklis nepiedalās konkursa darba novērtēšanā, ja komisijas loceklim ir personiskās intereses (komisijas loceklis ir konkursa darba zinātniskais vadītājs vai tml.), kas varētu ietekmēt neatkarīgu un objektīvu konkursa darba novērtēšanu.

      12. Komisija novērtēs konkursa darbus līdz 2018. gada 15. jūnijam un noteiks konkursa uzvarētājus – 1 (vienu) pirmās, 2 (divus) otrās un 3 (trīs) trešās vietas ieguvējus, kā arī vienu Jura Vīksniņa balvas ieguvēju.

      13. Konkursa uzvarētājiem tiks piešķirta vienreizēja prēmija šādā apjomā (pirms Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto nodokļu samaksas):

      13.1. vienam pirmās vietas ieguvējam – 2 000 euro;

      13.2. diviem otrās vietas ieguvējiem – 1 250 euro katram;

      13.3. trim trešās vietas ieguvējiem – 700 euro katram;

      13.4. vienam Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1 422.87 euro.

      14. Pamatojoties uz konkursa darbu novērtējumu, komisijai ir tiesības prēmijas nepiešķirt, samazināt to skaitu vai tās sadalīt un piešķirt veicināšanas prēmijas un balvas. Ar balvu piešķiršanu saistītos Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētos nodokļus sedz no Latvijas Bankas līdzekļiem.

      15. Ja godalgotajam darbam ir divi vai vairāki autori, piešķirtā prēmija tiek sadalīta vienādās daļās atbilstoši autoru skaitam.

      16. Konkursa rezultāti tiks publiskoti Latvijas Bankas interneta vietnēs (www.bank.lv un www.makroekonomika.lv) līdz 2018. gada 30. jūnijam.

      17. Konkursa darbus, kuri netiks godalgoti, to autori varēs saņemt atpakaļ Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļā (tālr. 67022761) 1 (viena) mēneša laikā pēc konkursa rezultātu publiskošanas. Autoru nepieprasītie darbi pēc norādītā termiņa beigām netiks saglabāti.

    • Konkursa mērķis

      Veicināt Latvijas tautsaimniecības un eiro zonas makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt studentu pētnieciskās domas attīstību.

      Konkursa tēmas

      Konkursa darbiem piedāvātas 25 tēmas par aktuāliem tautsaimniecības un monetārās politikas jautājumiem. Konkursā var piedalīties arī ar darbiem, kas šīs tēmas apskata Baltijas kontekstā.

      Jura Vīksniņa vārdā nosauktā speciālbalva

      Konkursa jaunums ir izcilā latviešu ekonomista Jura Vīksniņa vārdā nosauktās speciālbalvas iedibināšana. Tā šogad paredzēta labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes.

      Balvas

      Konkursa uzvarētāji saņems šādas godalgas (pirms nodokļiem):

      1. vieta – 2 000 EUR
      2. vieta – 1 250 EUR
      3. vieta – 700 EUR

      Jura Vīksniņa balvas ieguvējam – 1 422.87 EUR

      Konkursa darbu iesniegšana

      Latvijas Bankā no 2018. gada 18. maija līdz 1. jūnijam

      Rezultāti

      Uzvarētājus nosaka speciāli izveidota žūrija. Godalgotie darbi tiek publicēti vietnē www.makroekonomika.lv .

    • JURIS VĪKSNIŅŠ
      1937 – 2012

      Moto: "Aizstāvu brīvā tirgus principus, kā arī atbildīgu politiku naudas un budžeta jautājumos"

      Profesors Juris Vīksniņš bija viens no mūsdienu latviešu izcilākajiem ekonomistiem, ar vēsturiski izšķirīgu devumu Latvijas nacionālās valūtas stabilitātes nodrošināšanā, uz labklājības un ilgtermiņa attīstību vērstas tautsaimniecības izveidē un jaunas ekonomistu paaudzes radīšanā.

      Par godu izcilā profesora nozīmīgajam devumam Latvijas ekonomikas attīstībā Latvijas Banka, sākot ar 2018. gadu, savā tradicionālajā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursā ir ieviesusi arī Jura Vīksniņa vārdā nosauktu speciālbalvu. Tā būs paredzēta labākajam darbam, kas integrēs ekonomikas un vēstures zinātniskās metodes.

      Aicinām iepazīties ar profesora Jura Vīksniņa biogrāfiju.

    • Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa atziņas – 2018

      To, cik sarežģīti uzvarēt konkursā, parasti raksturo dalībnieku un godalgu skaita attiecība. Piemēram, katrā sporta veidā ir miljoni amatieru un vairāki tūkstoši profesionāļu, taču Olimpisko spēļu medaļas gūst vien retais. Tāpēc, izlasot ziņās, ka Latvijas Bankas konkursā katru gadu tiek iesniegti vien padsmit darbi, aptuveni puse iesniegto darbu tiek pie godalgām, turklāt godalgotie darbi pārsvarā ir no vienas augstskolas, kādam var rasties šaubas, vai konkursā atlasītie darbi tiešām ir visas Latvijas gada labākie diplomdarbi makroekonomikas jomā. 

      Kāpēc no dažiem simtiem studentu, kuriem personiski stāstīju par Latvijas Bankas konkursu, un vairākiem tūkstošiem, kas informāciju par to saņēma augstskolās, šogad konkursā piedalījās tikai 21 students ar 13 diplomdarbiem? Iesniegto darbu skaits vairākkārt saruka pēc tam, kad mēs sākām publicēt godalgotos darbus vietnē makroekonomika.lv, bet vienlaikus pieauga iesniegto darbu kvalitāte un konkursam vairs netiek iesniegti neatbilstoši darbi.

      Vairāk lasiet ekonomista Oļega Krasnopjorova blogā.

    • Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.

      Var piedalīties: Latvijas Republikas pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditēto augstāko izglītības iestāžu studenti(-es);

      Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā ārvalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēto augstāko izglītības iestāžu studenti(-es).

      Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā, t.sk. monetārās politikas iespējas zemu procentu likmju apstākļos, reālās konverģences procesa izpēte, fiskālās politikas, valsts parāda un strukturālo reformu ietekme uz ekonomisko izaugsmi, iedzīvotāju novecošana un migrācija, Eiropas Savienības struktūrfondu un ārvalstu tiešo investīciju efektivitātes analīze u.c.

      Uzvarētājiem paredzēts piešķirt sešas godalgas (pirmās vietas ieguvējam – 2 000 eiro).

      Konkursa darbi iesniedzami: Latvijas Bankā no 2017. gada 15. maija līdz 29. maijam papīra dokumenta un elektroniskā veidā.

      Darbam izvirzītās prasības un pilns piedāvāto tēmu saraksts atrodams Nolikumā.

      Rezultāti tiks publiskoti līdz 2017. gada 30. jūnijam Latvijas Bankas interneta vietnēs www.bank.lv un www.makroekonomika.lv.

      Konkursa dalībniekus aicināsim uz diskusiju, kas tiks atspoguļota www.makroekonomika.lv.

    • Studentu zinātniski pētniecisko darbu 2017. gada konkursa nolikumā atrodama šāda informācija:

      • Noteikumi
      • Termiņi
      • Tēmas
      • Balvas

       

    • Zinātniski pētniecisko darbu konkursa darbam tiek piedāvātas šādas tēmas:

      • Euro zonas ilgtspējas novērtējums un priekšlikumi Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai.
      • Monetārās politikas iespējas un ekonomiskās politikas koordinācija zemu procentu likmju apstākļos.
      • Nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekme uz Baltijas valstu un/vai euro zonas tautsaimniecību.
      • Eurosistēmas monetārās politikas transmisija Baltijas valstīs.
      • Inflācijas gaidas (ietekmējošie faktori) un to saikne ar reālo tautsaimniecību.
      • Latvijas iekšzemes kopprodukta un inflācijas īstermiņa prognozēšana.
      • Fiskālā politika Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs: noteikumu izvērtējums un priekšlikumi to pilnveidei.
      • Valsts parāda apjoms un ekonomiskā izaugsme.
      • Latvijas faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpības (output gap) novērtējums un lietojums budžeta bilances cikliskās korekcijas gadījumā.
      • Iedzīvotāju novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju Latvijā.
      • Strukturālo reformu ietekme uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs: kvantitatīvs novērtējums un ieteikumi politikas veidotājiem.
      • Baltijas valstu reālā konverģence ar euro zonu.
      • Kopējo faktoru produktivitāti veicinošie faktori Baltijas valstīs.
      • Latvijas eksporta konkurētspēja.
      • Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un tiešo investīciju Baltijas valstīs izmantošanas efektivitātes novērtējums.
      • Darbaspēka migrācija, to noteicošie faktori un ietekme uz tautsaimniecību.
      • Baltijas valstu dabiskā bezdarba līmeņa novērtējums.
      • Ēnu ekonomikas novērtēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi, Baltijas valstu ēnu ekonomikas novērtējums.
      • Kredītiestāžu nodrošinātā finansējuma nozīme mūsdienu tautsaimniecībā.
      • Finanšu sektors zemu procentu likmju vidē.
      • Latvijas finanšu cikla novērtēšana.
      • Nebanku finanšu sektora attīstības tendences un nozīme tautsaimniecībā.
      • Līdzsvara cena Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.
      • Jaunākās tirgus riska novērtēšanas metodes un tā ietekme uz finanšu tirgus instrumentu cenu veidošanās mehānismu.
      • Reālā laika klientu maksājumu sistēmu attīstību noteicošie faktori un tās ietekme uz iedzīvotāju paradumiem Eiropā.

      Konkursā var piedalīties arī ar darbiem par citām aktuālām Latvijas un euro zonas tautsaimniecību skarošām tēmām, kas saistītas ar monetāro politiku. Konkursa darbā var tikt analizēta tikai viena tēma. Tēmu drīkst sašaurināt vai paplašināt, ja šāda nepieciešamība tiek pamatota.

       

    • 1. vieta (netika piešķirta)
       

      2. vieta

      Corina Boblic un Ecaterina Vidrascu, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Population age structure in the EU-28: Implications for Gross Domestic Savings and Current Account//ES-28 iedzīvotāju vecumstruktūra: tā nozīme iekšzemes kopējiem uzkrājumiem un tekošajam kontam"

      Šajā darbā tiek novērtēta iedzīvotāju vecumstruktūras pārmaiņas ietekme uz uzkrājumiem un tekošā konta bilanci 28 ES valstīs. Šim mērķim autores novērtēja kopējo uzkrājumu un tekošā konta bilances vienādojumus, pielietojot paneļdatu ekonometrijas metodoloģiju un tajos iekļaujot demogrāfiskās noslodzes rādītāju. Šajā pētījumā tika atklāta demogrāfiskās noslodzes negatīva ietekme uz uzkrājumiem, t.i. sabiedrībai novecojot, tā mazāk līdzekļu novirza uzkrājumiem. Taču vienlaikus sabiedrības novecošana šķiet pozitīvi ietekmē tekošā konta bilanci, kas kopā ar iepriekšminēto rezultātu varētu nozīmēt, ka sarūk valstī veikto investīciju apjoms.

       

      Oļegs Matvejevs, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Impact of ECB Unconventional Measures on Monetary Policy Stance//ECB nekonvenciālās politikas ietekme uz monetārās politikas nostāju

      Darbā tiek apskatīta desmit ECB nestandarta monetārās politikas programmu ietekme uz ECB monetārās politikas nostāju. Autors atzīmē, ka naudas tirgus likmes eiro zonā neatspoguļo monetārās politikas nostāju, tāpēc, izmantojot galveno komponentu analīzi, aprēķina ECB ēnas likmi.  Tālāk, izmantojot ARCH modeli, autors aprēķina monetārās programmas programmu ietekmi. Autors novērtē nestandarta monetārās politikas programmu efektivitāti – cik lielā mērā katra programma ir ietekmējusi ECB ēnas likmi, tai skaitā, salīdzinoši ar programmas apjomu. Autors secina, ka ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas ir divas reizes efektīvākas par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu, kā arī ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju 2. kārta ir efektīvāka par 1. kārtu. Ja neņem vērā programmu apjomu, tad lielākā ietekme ir paplašināto aktīvu pirkšanas programmai. Savukārt standarta monetāro politikas ietekmi uz ēnas likmi autors novērtē kā vāju.

       

      3. vieta

      Jekaterina Gornostajeva un Alivija Kovaļova, Rīgas Ekonomikas augstskola

      The ECB's Unconventional Monetary Policy: Spillovers to the Financial Markets of Non-euro Area European Countries//ECB nekonvencionālā monetārā politika: ietekme uz ārpus eiro zonas esošo valstu finanšu tirgiem

      Darbā tiek pētīts, kā Eirosistēmas nekonvencionālā monetārā politika ir ietekmējusi 10 Eiropas valstu, kuras neatrodas eiro zonā, finanšu tirgu. Tiek analizēta ECB paziņojumu ietekme uz obligāciju ienesīguma likmēm, akciju cenu indeksiem, valūtas kursiem pret eiro.  Autori izmanto notikumu pētnieciskās metodes, pētot empīrisko sadalījumu, lai novērtētu aktīvu cenu izmaiņas eiro zonas paziņojumu datumos, kā arī laika rindu regresijas analīzi, lai novērtētu, vai tas ir bijis vienreizējs pārsteiguma notikums (ienesīguma līknes līmeņa izmaiņas) vai arī tas ir izmainījis nākotnes gaidas (ienesīguma līknes slīpuma izmaiņas).  Autori secina, ka Eirosistēmas nekonvenciālajai monetārajai politikai vislielākā ietekme bija uz akciju cenu indeksiem, tāpat bija liela ietekme uz attīstīto valstu obligāciju ienesīguma likmēm, mazāk tika ietekmētas attīstības valstu obligāciju ienesīguma likmes, bet vismazāk – valūtu kursi.

       

      3. vieta

      Klāvs Zutis, Latvijas Universitāte

      Vai strukturālās reformas spēs veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi: BMA un GMM novērtējumu liecības

      Šajā darbā tiek identificētas tās strukturālo reformu jomas, kas var nozīmīgi paātrināt Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šim nolūkam autors pielieto Beijesa modeļu svēršanu (BMA) un vispārīgo momentu metodi (GMM) Globālās Konkurētspējas apakšindeksu (GCI) datiem. Novērtējumu rezultāti, kuros ņemta vērā gan modeļu nenoteiktība, gan endogenitāte liecina, ka ekonomisko izaugsmi var veicināt ar augstākām investīcijām, zemāku administratīvo slogu, stabilāku makroekonomisko vidi, paaugstinātu ārvalsts tiešo investīciju kvalitāti, kā arī ar attīstītākiem uzņēmējdarbības klasteriem. Pētījumā veiktie aprēķini arī rāda, ka, ja šajās jomās Latvijas sniegums pēdējo 10 gadu laikā būtu trīs labāko Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, tad ienākumu līmenis Latvijā būtu par 4.6% lielāks.

       

      Veicināšanas balva

      Elizabete Kalnozola un Sintija Nīcgale, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Latvia's Final year bachelor students' emigration or stay intentions and their motivating factors: will they stay or will they go?//Latvijas bakalaura studiju pēdējā gada studentu emigrācijas vai palikšanas nodomi un to motivācijas faktori: vai viņi paliks vai dosies prom?

      Autores aptaujāja 246 pēdējā kursa bakalaura studentus no vairākām augstskolām un studiju programmām par viņu emigrācijas plāniem un to ietekmējošiem faktoriem. Puse aptaujāto norādīja uz tieksmi emigrēt tuvāko divu gadu laikā. Secinājums ir, ka tieksme emigrēt pozitīvi saistīta ar angļu valodas zināšanām, darba pieredzi ārvalstīs un studiju maksas segšanu no privātiem līdzekļiem.

       

      Veicināšanas balva

      Uģis Kampars un Roberts Veics, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Minimum wage policy and its historical effect on envelope wages in Latvia//Minimālās algas politika un tās vēsturiskā ietekme uz aplokšņu algām Latvijā

      Darba mērķis ir novērtēt minimālās algas kāpuma (2011. un 2015. gadā) ietekmi uz vidējo algu Latvijā. Autori uzskata, ka abos gadījumos minimālās algas kāpums veicināja vidējo algu, tomēr ietekme uz oficiālo un aplokšņu algas komponentēm bijusi atšķirīga. Minimālās algas pieaugums 2011. gadā samazināja oficiālo algu, bet palielināja aplokšņu algu. Savukārt minimālās algas pieaugums 2015. gadā palielināja oficiālo algu un samazināja aplokšņu algu. Tādējādi autori secina, ka minimālās algas kāpums ne vienmēr samazina ēnu ekonomiku.

    • Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 15. ikgadējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji. 


      Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietā ierindoti divi darbi – pētījums "Population age structure in the EU-28: Implications for Gross Domestic Savings and Current Account" ("ES-28 iedzīvotāju vecumstruktūra: tās nozīme iekšzemes kopējiem uzkrājumiem un tekošajam kontam"; autori - Corina Boblic un Ecaterina Vidrascu), kā arī Oļega Matvejeva darbs "Impact of ECB Unconventional Measures on Monetary Policy Stance" ("ECB nekonvenciālās politikas ietekme uz monetārās politikas nostāju"). Vairāk>>
       

    • Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2017 

      Vairāki izcili ekonomisti pirmos panākumus guvuši vēl jaunībā. Piemēram, Roberts Solovs kļuva par Nobela prēmijas laureātu 26 gadus pēc Džona Beitsa balvas saņemšanas, Miltonam Frīdmenam šis starplaiks bija 25, bet Polam Krugmenam – 17 gadi. Vairāk>>

    • 1. vieta netika piešķirta

      2. vietas

      • Ernests Bordāns, Madis Teinemaa (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      • Olena Kuzan, Anastasiya Kazhar (Rīgas Ekonomikas augstskola)

      3. vieta

      • Arturs Pleišs, Tudor Poiana (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      • Edgars Kokins, Valentīns Lavrinovičs (Rīgas Ekonomikas augstskola)

       

      Veicināšanas balvas

      • Konstantīns Šeļegs, Ana-Maria Tecuci (Rīgas Ekonomikas augstskola)
      • Jekaterīna Romaņuka (Latvijas Universitāte)


      Godalgotie pētījumi

       

    • Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2016

      Šodien,16. jūnijā, aprit tieši 10 gadi, kopš saņēmu otro vietu 2006. gada Latvijas Bankas zinātniski pētniecisko darbu konkursā. Pašlaik varu teikt, ka dalība tajā bija viens no svarīgākajiem manas profesionālās attīstības pakāpieniem. Konkursā piedalījos viena iemesla dēļ – vēlējos, lai manu diplomdarbu, kurā ieguldīju daudz laika un sviedru, izlasītu vairāk cilvēku, ne tikai tā zinātniskais vadītājs un recenzents.

      Vairāk lasīt Oļega Krasnopjorova blogā: Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2016

       

    • Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

      Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 14. ikgadējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.

      Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietā ierindoti divi darbi – pētījums "Baltic Tigers Facing the Middle-Income Trap?" ("Vai Baltijas tīģeriem draud vidējā ienākuma slazds?"; autori – Ernests Bordāns, Madis Teinemaa), kā arī darbs "Variation of monetary policy transmission over a financial cycle: analysis of the EU countries" ("Monetārās politikas transmisija atkarībā no finanšu cikla: ES valstu analīze"; autori – Olena Kuzan, Anastasiya Kazhar).

      Vairāk lasīt šeit

    • 1. vieta
      netika piešķirta

      2. vietas 

      • Kārlis Vilerts, Latvijas Universitāte
      • Kārlis Ločmelis un Daniel Mititel, Rīgas Ekonomikas augstskola

      3. vieta
      Aleksandrs Balzins un Germans Lapsa, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Godalgotie pētījumi

    • 2015. gada diplomdarbu konkursa atskaņas

      2015. gada 15. jūnijā apbalvojām 3 no 11 Latvijas Bankas konkursam iesniegto diplomdarbu autorus. Uz apbalvošanas pasākumu aicinājām visus 16 konkursa dalībniekus un parūpējamies, lai viņi saņemtu apbalvojumus (godalgoto darbu autori) un Latvijas Bankas suvenīrus. Lasīt vairāk

    • Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

      Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti tradicionālā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.

      Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietā ierindoti divi darbi - Latvijas Universitātes studenta Kārļa Vilerta pētījums par izglītības ietekmi uz algu, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu Kārļa Ločmeļa un Daniela Mititela (Daniel Mititel) darbs, kurā analizēta Krievijas finanšu krīzes ietekme uz akciju tirgiem. Lasīt vairāk

    • 1. vieta

      • Stefānija Kursiša un Olga Sadovici, Rīgas Ekonomikas augstskola

      2. vietas

      • Marina Aleksejeva un Nikolajs Prihodko, Rīgas Ekonomikas augstskola 
      • Elza Kalniņa un Andrejs Semjonovs, Rīgas Ekonomikas augstskola


      3. vieta

      • Kristīne Priedīte un Līva Levane, Rīgas Ekonomikas augstskola


      Veicināšanas balvas

      • Anastasija Zolotare, Latvijas Universitāte
      • Viktoryia Pilinko un Andrei Romancenco, Rīgas Ekonomikas augstskola

      Godalgotie pētījumi

    • 2014. gada konkursa rezultāti

      Latvijas Banka 2013./2014. studiju gadā rīkoja jau 12. Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu. Tā mērķis – veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus.

      Šogad interese par konkursu bija liela – tika iesniegti 24 darbi (par 10 vairāk nekā iepriekšējā gadā). Autori ir 31 students (dažiem darbiem ir 2 autori) no astoņām Latvijas augstskolām. Iesniegtajos pētījumos aplūkotas aktuālas ekonomikas tēmas: migrācija, bezdarbs un pensiju sistēmas ilgtspēja; ekonomiskā izaugsme un Latvijas preču eksporta konkurētspēja; fiskālā politika un nekustamā īpašuma tirgus; kredītriski, jaunās regulējošās prasības un saistību samazināšanas process kredītiestāžu sektorā, nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību attīstības ietekme uz Latviju un eiro zonas ilgtspēju u.c. Lasīt vairāk

    • Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Atskaņas no Latvijas Bankas studentu darbu konkursa – 2014

      "Izvairieties no tiem, kas mēģina iedragāt jūsu ticību sevī.
      Patiešām dižens cilvēks, gluži otrādi, modinās sajūtu, ka arī jūs varat kļūt dižens."
      Marks Tvens

      Sazvērestības teorijas piekritējiem šī gada Latvijas Bankas konkursa rezultāti liksies skaidri. Pirmo vietu ieguva darbs, kura zinātniskais vadītājs ir Latvijas Bankas daļas vadītājs, divas otrās vietas tika sadalītas starp attiecīgi Latvijas Bankas galvenā ekonomista un galvenā ekonometrista studentiem.

      Vairāk lasiet Oļega Krasnopjorova blogā 

Up