19.08.2010.

Pirmoreiz divu gadu laikā pieaug nodarbināto skaits

Atbilstoši prognozētajam, darba meklētāju īpatsvars 2010. gada 2. ceturksnī sāka samazināties, bet lēnāk par reģistrēto bezdarba līmeni. Ceturkšņa laikā darba meklētāju īpatsvars saruka par 1.0 procentu punktu (līdz 19.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), bet reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās par 1.7 procentu punktiem. Patlaban ap divām trešdaļām no reģistrētajiem bezdarbniekiem 9 mēnešu bezdarba pabalsta saņemšanas periods jau ir beidzies, kas mazina viņu motivāciju uzturēt bezdarbnieka statusu Nodarbinātības Valsts aģentūrā (NVA).

Darba meklētāju īpatsvara sarukums ceturkšņa laikā ir lielāks, nekā varētu gaidīt tikai sezonalitātes efekta dēļ. 2010. gada 2. ceturksnī pirmoreiz pēc divu gadu pārtraukuma pieauga nodarbināto skaits. Darba vietu skaita pieaugumu apliecina gan Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati, gan Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) dati par darba ņēmēju skaitu. Jāatzīmē, ka minēto darba vietu skaita pieaugumu ietekmēja atlabšana privātajā sektorā nevis "100 latu programmā" iesaistīto skaita pārmaiņas. NVA pagaidu darbos iesaistīto skaits ceturkšņa laikā gandrīz nemainījās un tam nebija būtiskas ietekmes uz darba meklētāju īpatsvara pārmaiņām. Savukārt VID publicē darba ņēmēju skaitu, par kuriem tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet par "100 latu programmā" iesaistītajiem dalībniekiem tās netiek maksātas.

Saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojumu, darba meklētāju skaits 2010. gada 2. ceturksnī bija 226 tūkstoši. Šis skaitlis, visticamāk, ir pārvērtēts. Pamatojoties uz mājsaimniecību aptaujas datiem, CSP aprēķina darba meklētāju skaitu izlasē (19.4%) un attiecina to uz Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitu. Tomēr iedzīvotāju skaits Latvijā pēc CSP datiem ir augstāks par reālo, jo oficiālā statistika uzskaita tikai ilgtermiņa migrāciju (ar pastāvīgas dzīves vietas maiņu), bet neuzskaita tos Latvijas rezidentus, kas uz laiku devušies peļņā ārzemēs. Starpību starp reālo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu un oficiālajiem 1.16 miljoniem, droši varēsim zināt pēc 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem. Tomēr, ticami pieņemot, ka starpība ir 100 līdz 150 tūkst. cilvēku, vairumam dodoties uz ārvalstīm vēl pārkaršanas gados, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā patlaban varētu būt aptuveni 1.05 miljoni. Tādējādi patiesais darba meklētāju skaits varētu būt 204 tūkstoši, un neuzskaitītās emigrācijas efekts var izskaidrot pusi no 42 tūkst. bezdarbnieku skaita starpības starp CSP darbaspēka apsekojuma datiem un NVA reģistros iekļauto bezdarbnieku skaitu.

Darbaspēka apsekojuma dati apstiprina plaisas veidošanos starp darba tirgū pieprasītajām un piedāvātajām darbinieku prasmēm. Šobrīd ir pieprasīti augsti kvalificēti darbinieki, tajā pašā laikā lielākā daļa no darba meklētājiem ir ar zemāku kvalifikāciju. Augstāko izglītību ieguvušo vidū darba meklētāju īpatsvars joprojām ir trīs reizes zemāks nekā pamatizglītības grupā (attiecīgi 10% un 31%) - šī starpība strauji pieauga tieši tautsaimniecības lejupslīdes periodā. Tomēr 2010. gada 2. ceturksnī pirmo reizi 1.5 gadu laikā iezīmējās ienākumu nevienlīdzības mazināšanās algoto darbinieku vidū. Saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojuma ietvaros publicēto darba ņēmēju sadalījumu pēc mēneša neto vidējās darba samaksas, mazinājies gan zemu (līdz 200 latiem), gan augstu (virs 1000 latiem) neto algu saņēmēju īpatsvars (attiecīgi 42.4% un 0.8%). Savukārt no 200 līdz 1000 latiem pelnošo īpatsvars pieauga.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 19. nov.). Pirmoreiz divu gadu laikā pieaug nodarbināto skaits. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1376
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Pirmoreiz divu gadu laikā pieaug nodarbināto skaits" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1376>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up