Cik tāls ceļš elektroenerģētikas zaļajā pārejā Baltijas valstīs jau ir noiets?

Otrajā rakstā tiek detalizēti apskatīta situācija Lietuvā, kas attīsta atjaunīgo enerģiju ļoti strauji. Trešajā rakstā analizējam zaļās pārejas Latvijā izaicinājumus un ieguvumus. Ceturtajā rakstā ar modeļu palīdzību simulējam atjaunīgās enerģijas jaudu izbūves paātrinājumu un secinām, vai un kā atjaunīgā enerģija spēj pavērt ceļu lielākai labklājībai un padarīt valsti turīgāku.

Enerģijas cenas – daudzu komponenšu summa

Pēdējos gados inflācija un enerģijas cenu attīstība ir bijusi aktuāla tēma gan Latvijā, gan pasaulē. Līdzās tradicionālajiem faktoriem, kas saistīti ar pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, vēl pavisam nesen cenu izmaiņas ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā, bet pēc tam nenoteiktību veicināja tarifu kari. Kā šāda veida svārstības un nenoteiktību mazināt un kāda loma šeit varētu būt pārejai uz zaļākiem energoresursiem?

Jaudu attīstībai nepieciešamas būtiskas investīcijas, tomēr ilgtermiņā, veidojoties ilgtspējīgākai un stabilākai ekonomikai, papildu jaudas nozīmē arī papildu piedāvājumu, kas darbotos cenu mazinošā virzienā.

Analizējot atjaunīgās enerģijas jaudu attīstības ietekmi uz cenām, jāuzsver, ka runājam par enerģijas cenu pamatkomponenti – resursa izmaksām. Papildus šīm izmaksām gala cenu var ietekmēt gan pārvades un sadales tarifi, gan nodokļu politika, bet tas ir analizējams jau citā kontekstā (tostarp, piemēram, aplēses par otrās Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS2 ietekmi lasāmas Latvijas Bankas Makroekonomisko prognožu pārskatā).

Atjaunīgās enerģijas loma lielu cenu svārstību periodā

Latvijas enerģijas cenu svārstības ir cieši saistītas ar globālajām enerģijas cenu svārstībām, tomēr sava loma ir arī vietējiem faktoriem. Piemēram, 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaulē strauji pieauga naftas un dabasgāzes cenas. Savukārt enerģijas cenu pieaugums Latvijā bija vēl izteiktāks, jo papildus vispārīgajam resursu izmaksu pieaugumam Latvijai bija jāpārkārto šo resursu piegādes sistēmas – iepriekš daļa no šiem produktiem tika importēta no Krievijas, bet nu tika meklēti citi piegādes ceļi. Rezultātā 2022. gadā enerģijas cenu pieaugums Latvijā sasniedza 48.8 %,  veidojot gandrīz pusi no  kopējās 17.2 % inflācijas Latvijā. 2022. gadā augsta inflācija bija arī Lietuvā un Igaunijā, kur situācija enerģijas jomā bija līdzīga. Šādos periodos, kad strauji pieaug importēto globālo energoresursu cenas, arī Latvijā enerģijas cenu pieaugums ir neizbēgams. Tomēr vai un par cik varētu šos cenu pīķus mazināt, ja būtiskāku daļu no energovajadzībām varētu nosegt, izmantojot vietēji saražotu atjaunīgo elektroenerģiju?

Starptautiskā Valūtas fonda analīze[1] uzsver, ka Baltijas valstis kā nelielas un atvērtas ekonomikas ir īpaši jutīgas pret globālajiem cenu šokiem, tostarp strauju energoresursu cenu kāpumu. 2022. gadā augstās enerģijas cenas Baltijā galvenokārt noteica ārējie piegādes šoki, kas izgaismoja nepieciešamību paātrināt enerģētikas pārkārtošanos un pāreju uz vietējiem un atjaunīgajiem energoresursiem. Šāda virzība mazinātu ekonomikas ievainojamību pret globālajām cenu svārstībām un stabilizētu inflāciju, kā arī vienlaikus stiprinātu Baltijas valstu konkurētspēju ilgtermiņā.

Cik tāls ceļš enerģētikas zaļajā pārejā jau ir noiets?

Baltijas valstu energoapgādes sistēmu zaļā transformācija, īpaši pēc 2022. gada, ir vērsta līdzīgos virzienos, bet dažādo sākuma pozīciju dēļ pārveides ātrums atšķiras. It īpaši to var redzēt atjaunīgās elektroenerģijas jomā.

Latvijas atjaunīgo energoresursu īpatsvars bruto elektroenerģijas ģenerācijā ir augstākais Baltijā. Pateicoties vēsturiski lielai hidroelektrostaciju jaudai, šobrīd vairāk nekā pusi Latvijā saražotās elektroenerģijas nodrošina atjaunīgie energoresursi – bet tā joprojām galvenokārt ir hidroenerģija.

Ja skatāmies uz attīstību (un investīcijām), Lietuvas pēdējo gadu dižsprints jaunu atjaunīgo elektroenerģijas jaudu attīstībā ir iespaidīgs, tam seko Igaunija. Latvija šajā distancē vairāk ir nesteidzīgs svētdienas skrējējs[2], kam vēsturiski ir iekrāts paliels noskrieto kilometru apjoms.

Kā papildinoša tehnoloģija, kas ļauj izlīdzināt nepastāvīgo atjaunīgo energoresursu ģenerācijas profilu, elektroenerģijas tīklā strauji ienāk elektroenerģijas uzkrātuves[3]. Ja ar atjaunīgajiem resursiem saražoto enerģiju nav iespējams uzkrāt, tas rada papildu svārstības un elektroenerģijas pieprasījums un piedāvājums var nesakrist laikā. Savukārt uzkrātuves nodrošina to, ka atjaunīgās enerģijas sniegtās priekšrocības ir pieejamas, kad tās visvairāk nepieciešamas. Kā redzams 3. attēlā, Lietuva ir priekšā pārējām Baltijas valstīm arī elektroenerģijas uzkrātuvju jomā, kas ir pieslēgtas pārvades un sadales sistēmām (t.i. neietverot uzkrātuves, kas ir pie elektroenerģijas gala lietotājiem).

Latvija, Lietuva un Igaunija ir nelielas atvērtas ekonomikas, kas importē gandrīz visus fosilos energoresursus un daļu elektroenerģijas, tātad ir īpaši jutīgas pret globālajiem enerģijas cenu šokiem. Šobrīd atjaunīgās elektroenerģijas jaudu pieauguma jomā viennozīmīgs Baltijas valstu līderis ir Lietuva, kura pēdējo 10 gadu laikā atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas kāpinājusi visstraujāk.

Lasi arī citus rakstus par atjaunīgo elektroenerģiju!

• Lietuvas ceļš no atomiem pie saules un vēja
• Vai nav vienalga – elektrību ražo TEC, HES, SES vai VES?
• Vai atjaunīgā enerģija padarīs Latviju bagātāku?

[1] A. Fan, B. Hu, S. Naik, N. Noumon, and K. Primus, "High Inflation in the Baltics: Disentangling Inflation Dynamics and Its Impact on Competitiveness," IMF Working Paper No. 24/61 (Washinghton, DC: International Monetary Fund).

[2] Tomēr jāatzīmē fakts, ka noteiktajā valstī uzstādītās jaudas nenozīmē, ka ieguldījumus veikusi noteiktā valsts vai valstī esošais uzņēmums. Piemēram, nozīmīgu vēja parku Lietuvā sāka attīstīt uzņēmums no Igaunijas, bet beigās šī parka īpašnieks ir Latvijas uzņēmums. Šeit runa vairāk ir par to, kurā valstī beigās enerģija tiek saražota, ne par to, kam pieder ražojošais uzņēmums.

[3] Elektroenerģijas uzkrātuve — iekārta vai iekārtu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā. Avots: Elektroenerģijas tirgus likums.