Vai atjaunīgā enerģija padarīs Latviju bagātāku?

Nenoliedzami atjaunīgās enerģijas attīstība maina ainavu, un saprotami, ka var atšķirties dažādu sabiedrības locekļu viedokļi par šo tēmu un intereses. Šajā sadaļā mēs pieņemam, ka atjaunīgās enerģijas izbūves projekti tiek īstenoti tikai tad, ja starp sabiedrību, pašvaldību un vēja elektrostacijas attīstītāju ir panākta savstarpēja vienošanās.

Jāņem vērā, ka atbilstoši esošajam regulējumam noteikts finansiālais labums tiek arī vietējai kopienai, kur tiek izbūvētas vēja elektrostacijas (VES). Proti, VES attīstītājs gadā maksā 2500 eiro par katru uzstādītās jaudas megavatu (MW), no kā puse tiek novirzīta pašvaldībai, puse – mājsaimniecībām, kuru nekustamais īpašums atrodas līdz 2 kilometriem no sauszemē esošas VES robežas[1]. Tātad VES ar 100 MW jaudas izbūve vietējai pašvaldībai nozīmētu gadā 125 tūkstošus eiro, tikpat – vietējiem iedzīvotājiem. Tomēr jāņem vērā, ka sabiedrības attieksmi ne vienmēr nosaka tikai finansiāli aprēķini, to var ietekmēt arī kādi citi apstākļi, kas var kavēt VES jaudu attīstību.

Ņemot vērā šādu regulējumu, var pieņemt, ka, ja būvatļauja tomēr ir izsniegta un projekts ir apstiprināts vietējā līmenī, tas nozīmē, ka šāda samaksa ir pietiekama fizisko un estētisko neērtību kompensēšanai. Tāpēc šajos aprēķinos balstīsimies uz tīri ekonomiskiem rādītājiem – neņemsim vērā ne izbūves radītās fiziskās neērtības, ne tiešos maksājumus pašvaldībām un iedzīvotājiem, kas atrodas jaunu VES tuvumā. Vērtējot atjaunīgās enerģijas jaudu palielināšanas ietekmi uz tautsaimniecību, jāņem vērā gan jaudas izbūvei nepieciešamās investīcijas, gan ietekme uz tautsaimniecību kopumā un atsevišķiem tās sektoriem. Tāpēc pilnīgākai un visaptverošai analīzei tika veikti aprēķini, izmantojot Latvijas Bankā izstrādāto CGE-EUROMOD modelēšanas sistēmu[2]. Tā ietver visas starpnozaru saiknes un uzlabotu ražošanas struktūru, tādējādi ļaujot ļoti detalizēti un reālistiski modelēt enerģētikas sektora izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Pieņēmumi. Ar CGE-EUROMOD modeļa palīdzību mēs simulējam scenāriju, kad Latvijā, sākot ar 2026. gadu, 5 gadus tiek aktīvi būvētas jaunas vēja enerģijas jaudas, katru gadu pievienojot papildu 1 % no Latvijā esošas elektroenerģijas ģenerējošās jaudas, viss jaunu vēja parku formā.[3] Vidēji tas ir 100 MW vēja enerģijas jaudas gadā, 2031. gadā sasniedzot 500 MW pievienotās jaudas, kas kopā ar esošo vēja enerģijas jaudu veidotu 630 MW kopējās vēja enerģijas ģenerēšanas jaudas Latvijā. Šāds scenārijs ir pietiekoši reālistisks, ja salīdzina ar Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses redzējumu[4] un Vēja enerģijas asociācijas[5] prognozēm, kas lēš aptuveni divreiz lielāku vēja enerģijas jaudas pieaugumu šajā periodā nekā mūsu simulācija.

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda 2022. gada novērtējumiem[6], atjaunīgās elektroenerģijas ģenerējošās jaudas pievienošana, kas veido 1 % no pašlaik izmantojama elektrības daudzuma, vidējā termiņā samazina elektrības cenas par 0.6 %. Šo scenāriju mēs salīdzinām ar bāzes scenāriju, kur vēja enerģija turpina attīstīties pašreizējā ļoti zemajā tempā. Lai novērtētu vēja enerģijas ātrākas izbūves ietekmi uz tautsaimniecību, turpmāk tekstā mēs apskatām starpību makroekonomiskajos rādītājos starp šiem diviem scenārijiem.

Makroekonomiskās ietekmes kanāli. Būvējot un pieslēdzot tīklam vēja parkus, ietekme uz tautsaimniecību ir no vairākiem kanāliem. Pirmkārt, augstākas investīcijas rada tiešo pozitīvo efektu[7], kas ir koncentrēts ar vēja parku izbūvi saistītajās nozarēs: elektriskā aprīkojuma ražošana, rūpniecības iekārtu ražošana, metālu produktu ražošana un būvniecība (protams, daļa no šīm vajadzībām tiek nosegta ar importu). Otrkārt, pozitīvais efekts ir arī netiešais, jo, šīm nozarēm piesaistot darbiniekus, ekonomikā ceļas darba algas un nodarbinātība, kas pozitīvi ietekmē visu tautsaimniecību.[8] No citas puses, vēja turbīnām ir pamatīga importa komponente. Importētā produkcija var daļēji aizvietot vietējo, samazinot pieprasījumu tai un samazinot izlaidi un nodarbinātību attiecīgās nozarēs.[9] Treškārt, pateicoties jaunajai jaudai,  sagaidāma elektroenerģijas cenu samazināšanās. Rezultātā uzlabosies gan enerģijas sektora konkurētspēja, gan – ar pieejamu lētāku elektroenerģiju – visu pārējo Latvijas nozaru konkurētspēja, it īpaši rūpniecības sektorā. Tā rezultātā pieaugs nodarbinātība[10] un eksports, kā arī ekonomika piesaistīs vēl vairāk investīciju. Tātad katrs ekonomiskais rādītājs tiek ietekmēts caur vairākiem kanāliem, un tikai ar kopējā līdzsvara modeli, kāds ir CGE, var novērtēt patiesu efektu.

Īstermiņa efekts. Simulējot aprakstīto scenāriju, modeļa rezultāti liecina, ka vienu gadu pēc vēja projektu sākuma iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugtu par 0.11 %, bet pēc pieciem gadiem būtu par 0.52 % augstāks. Kopējās investīcijas visā tautsaimniecībā pieaugtu par 0.48 % jau pirmajā gadā un turpinātu pieaugt, sasniedzot par 0.61 % augstāku līmeni pēc pieciem gadiem. Kopējais imports būtu par 0.22 % augstāks nekā bāzes scenārijā, jo importa komponente vēja turbīnām ir salīdzinoši liela.

Vidējā termiņa efekts pēc straujā būvēšanas posma beigām. Kā redzams  attēlā, pat pēc vēja enerģijas ģenerējošās jaudas straujākās izbūves beigām pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību paliek: IKP permanenti saglabājas par 0.56 % augstāks, privātais patēriņš par 0.88 % augstāks, savukārt cenu līmenis vidēji starp visām precēm ir par 0.1 % zemāks. Investīcijas krīt 2031. gadā, jo simulācijas pieņēmums ir, ka projekta būvniecība beidzas 2030. gada beigās, tomēr arī pēc tam investīcijas paliek par 0.20 % augstākas nekā būtu, ja papildu vēja enerģijas kapacitāte netiktu uzbūvēta. Lietuva un Igaunija arī iegūst no lētākas enerģijas, un neliela daļa no pozitīvā efekta uz Latvijas ekonomiku ir, pateicoties kaimiņu ieguvumiem, jo tie ir mūsu cieši tirdzniecības partneri. No citas puses, šī efekta dēļ Latvijas konkurētspēja pieaug nedaudz mazāk relatīvā izteiksmē, tāpēc eksporta apjomi ir tikai par 0.13 % augstāki. Runājot par izlaidi, tā saruktu tikai siltumapgādes un gāzes piegādes apakšnozarēs; rūpniecības sektora izlaide pieaugtu vidēji par 0.4 % un pakalpojumu ražošana vidēji par 0.3 %.

Jāņem vērā, ka lielākais labklājības ieguvums ir sagaidāms nevis īstermiņā, bet kad projektu izbūve tiks pabeigta. Latvijas ražotāju konkurētspēja iegūtu, pateicoties lētākai elektroenerģijai, un tas atspoguļotos cenās un darba tirgū. Katrs vēja parku izbūvē ieguldītais eiro atnestu Latvijas ekonomikai 1.08 eiro piecu gadu laikā pēc vēja enerģijas izbūves paātrināšanas sākuma, 1.94 eiro septiņu gadu laikā un 3.23 eiro desmit gadu laikā. Visā tautsaimniecībā rastos 1100 papildu darbavietas, no kurām vismaz 800 saglabātos arī pēc būvēšanas posma beigām, un vidējā darba alga permanenti kļūtu par 0.44 % augstāka reālajā izteiksmē. Turklāt budžeta ieņēmumi būtu par 0.26 % no IKP augstāki, pateicoties lielākai ekonomiskajai aktivitātei, un varētu tikt novirzīti ekonomikā, sniedzot papildu labklājības paaugstinājumu.[11]

Tātad papildu investīcijas vēja enerģijas jaudas izbūvē Latvijā, kas palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru Baltijas tirgū par 5 %, vidējā termiņā radītu vismaz 800 darba vietu, permanenti palielinātu vidējo algu un IKP, kā arī nedaudz samazinātu patēriņa cenas. Katrs eiro šādu investīciju palielinātu tautsaimniecības kopējos ieņēmumus nākamo desmit gadu laikā par 3.23 eiro.

Noslēgumā trīs galvenās šīs rakstu sērijas atziņas.

1. Atjaunīgo energoresursu jaudas attīstīšana, it sevišķi nodrošinot iespējas šo enerģiju uzkrāt un izmantot augstāka pieprasījuma periodos, var sniegt būtisku ieguldījumu gan vispārīgā elektroenerģijas cenu līmeņa, gan šo cenu svārstību mazināšanā.
2. Stabilākas un prognozējamākas elektroenerģijas cenas uzlabo Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, īpaši energoietilpīgajos un uz eksportu orientētajos uzņēmumos.
3. Atjaunīgo energoresursu jaudu attīstīšana pašu valstī sniedz papildu ieguvumus gan dažādu nozaru attīstībai un nodarbinātības palielināšanai, gan mazina ekonomikas ievainojamību no ārējiem apstākļiem.

Lasi arī pirmos trīs šī rakstu cikla rakstus!

• Cik tāls ceļš elektroenerģētikas zaļajā pārejā Baltijas valstīs jau ir noiets?
• Lietuvas ceļš no atomiem pie saules un vēja
• Vai nav vienalga – elektrību ražo TEC, HES, SES vai VES?

[1] Ministru kabineta noteikumi Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai.

[2] Modeļa aktuālās versijas apraksts: Beņkovskis, K., Jaunzems, D. & Matvejevs, O. (2023), "Uz enerģijas izmantošanas nolūku balstīta ražošanas struktūra CGE modeļiem", Latvijas Bankas pētījums Nr. 7/2023.

[3] Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir aptuveni 7 TWh gadā. Tomēr enerģijas cena Baltijas tirgū visbiežāk ir gandrīz vienāda. Kopumā Baltijas valstis patērē 30.5 TWh gadā. Papildu jauda, ko gada laikā jaunizbūvētajai jaudai vajadzētu saražot, lai katru gadu pievienotu tīklam 1 % no kopējās esošās ģenerējošās jaudas, ir 305 GWh/gadā. Pieņemot, ka vēja uzstādītās jaudas izmantošanas koeficients ir 0.35, lai katru gadu pievienotu šādu saražotās elektroenerģijas apjomu gadā, jāuzstāda papildu 100 MW vēja elektroenerģijas ģenerējošas jaudas. Jaunākie apsekojumi rāda, ka vēja parku izmaksas svārstās ap 1.5 milj. eiro par katru MW instalētās jaudas. Tas nozīmē, ka šādā scenārijā katru gadu tiktu investēti 150 milj. eiro vēja parku būvēšanā. Vēja parkiem izmaksas sadalās šādi: turbīna 55 %, atbalsta struktūra 27 %, elektriskais aprīkojums (elektrosistēmas, vadi, pieslēgums) 8 %, projektēšana, būvēšana un pieslēgšana 10 %. Tāpēc investīciju sadali pa NACE 2 Rev. 2 nozarēm pamatoti būtu sadalīt šādi: 90 % rūpniecības sektors (n. 28: 55 %, n. 25: 27 %, n. 27: 8 %), 10 % būvniecības sektors.

[4] Konference "Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – Quo Vadis?". Asociācijas "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" prezentācija.

[5] Latvijas Vēja asociācijas LinkedIn ieraksts.

[6] Cevik, S. & Ninomiya, K. (2022). “Chasing the Sun and Catching the Wind: Energy Transition and Electricity Prices in Europe”. IMF Working Paper WP/22/220

[7] Investīcijas ir daļa no IKP, kas nozīmē tiešu pozitīvo efektu uz tautsaimniecību.

[8] Pieaugot algām, kāpj arī darbaspēka izmaksas, tāpēc ilgākā termiņā pozitīvais efekts uz Latvijas eksporta konkurētspēju sarūk – bet tikai kā sekas pieaugušajam vidējam iedzīvotāju ienākumu līmenim.

[9] Turklāt imports IKP aprēķinā no izlietojuma puses ienāk ar mīnus zīmi.

[10] Būs arī ievērojama pozitīva ietekme uz patēriņu, jo augstāka nodarbinātība un zemākas cenas, pateicoties ražotāju zemākām izmaksām, padarīs mājsaimniecības bagātākas reālajā izteiksmē.

[11] Kopējais pozitīvais efekts var būt vēl lielāks, jo modelī mēs neesam ņēmuši vērā efektu no pašvaldību un mājsaimniecību papildu ieņēmumiem, ko veido vēja parku īpašnieku maksājumi. Droši vien šī kompensācija tiks lielā mērā novirzīta atpakaļ ekonomikā, kā rezultātā gan palielināsies publiskie tēriņi un investīcijas (no pašvaldību budžeta), gan pieaugs privātais patēriņš, kas pozitīvi ietekmēs citu ienākumus un pacels kopējo ekonomisko aktivitāti un labklājību vēl vairāk.