Irānas notikumu ietekme uz inflāciju Latvijā

1. Kāpēc un par cik pieauga energoresursu globālās cenas?

28. februārī ASV un Izraēla uzbruka Irānai, kas ir būtiska naftas eksportētājvalsts. Atbildot Irāna apšauda kaimiņvalstu naftas un dabasgāzes apstrādes rūpnīcas un termināļus (tostarp Saūda Arābijā, Katarā, Omānā un Apvienotajos Arābu Emirātos), traucējot to darbību. Turklāt Irāna faktiski slēdza Hormuza šaurumu  (caur kuru izved ap piektdaļu no globālā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes eksporta), kas ievērojami mazināja naftas ieguvi un eksportu pat no tām reģiona valstīm, kuru enerģētikas infrastruktūra līdz šim no apšaudēm necieta.

Irānas notikumu ietekmē būtiski pieauga globālās naftas un dabasgāzes cenas (1.attēls). Pieauga arī energoresursu cenu ikdienas svārstības (reaģējot uz apšaudēm un politiķu paziņojumiem) un to prognožu nenoteiktība. Naftas un sašķidrinātās dabasgāzes transports kļuvis dārgāks un riskantāks, jo neuzkrauto kuģu kļuva mazāk (vairāki ar naftu un gāzi iekrautie kuģi pulcējas pie Hormuza šauruma, bet tālāk neiet un netiek izkrauti), kā arī būtiski palielinājās kuģu apdrošināšanas izmaksas.

Būtiski augušas arī naftas pārstrādes izmaksas (2. attēls). Hormuza šauruma slēgšana apturēja ne tikai jēlnaftas, bet arī naftas produktu eksportu no Persijas līča naftas pārstrādes rūpnīcām. Arī naftas pārstrādes rūpnīcas citos reģionos (piemēram, Āzijā) bija spiestas samazināt ražošanu, jo tās nevarēja ātri pārorientēt jēlnaftas piegādes. Tāpēc dažu naftas produktu (piemēram, dīzeļdegvielas) cenas Eiropā palielinājās pat vairāk nekā jēlnaftas cenas.

Tirgi bieži mēdz pārreaģēt uz aktuāliem notikumiem. Tā tas notika, piemēram, 2019. gada septembrī, kad uzbrukums pasaules lielākajai naftas pārstrādes rūpnīcai Saūda Arābijā izraisīja vēsturiski lielāko vienmomenta naftas ieguves kritumu un jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas izraisīja naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10 %; taču jau pēc divām nedēļām naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Arī šoreiz nav izslēgts scenārijs ar militārās spriedzes pēkšņu mazināšanu un energoresursu tranzīta atjaunošanu pilnā apjomā – šajā gadījumā energoresursi var pat kļūt lētāki, nekā tie bija februāra izskaņā. Tomēr krietni pieaugošas nākotnes darījumu cenas pasaules biržās liecina, ka varbūtība šādam iznākumam investoru skatījumā ir zema. Turklāt šoreiz tirgi nevis pārreaģēja uz aktuāliem notikumiem, bet tieši otrādi – nenovērtēja militārā konflikta Tuvajos Austrumos patieso nozīmi (pirmajās konflikta dienās marta sākumā naftas un dabasgāzes globālās cenas pieauga salīdzinoši maz).

Jāatzīst, ka Irānas notikumu faktisko ietekmi uz energoresursu cenām noteiks:

• militārā konflikta garums un iznākums,
• cik ilga būs pauze kuģošanai pa Hormuza šaurumu,
• cik lielā mērā tiks traucēta naftas un dabasgāzes ieguve un būs bojāta to pārstrādes un eksporta infrastruktūra Tuvo Austrumu reģiona valstīs,
• cik ātri un cik lielā mērā energoresursu piegādes no konfliktu skartā reģiona varēs aizstāt ar piegādēm no citām naftas ieguves valstīm.

Novērtējot energoresursu ietekmi uz inflāciju, izskatīsim divus scenārijus. Pirmajā scenārijā izmantosim esošās nākotnes darījumu cenas. Pašlaik naftas un dabasgāzes nākotnes darījumu cenas ir krietni augstākas nekā februāra beigās, iecenojot varbūtības, ka energoresursu ieguves un eksporta traucējumi reģionā var ilgt vismaz dažus mēnešus (3. attēls). Otrajā – izmantosim Eiropas Centrālās Bankas (ECB) izstrādāto pesimistisko scenāriju (severe scenario) un noskaidrosim šāda scenārija īstenošanās iespējamās sekas uz Latviju. Scenārijs paredz, ka Hormuza šauruma kapacitāte vairākus mēnešus būs būtiski ierobežota, energoresursu ieguve tiks traucēta un energoresursu cenas stabilizēsies vēl augstākā līmenī, nekā to paredz nākotnes darījumu cenu scenārijs. Turklāt šī stabilizēšanās notiks lēni, jo cietusi Persijas līča valstu enerģijas infrastruktūra (sk. ECB severe scenāriju šeit).

Lai novērtētu energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz inflāciju Latvijā abos iepriekšminētajos scenārijos, mēs izmantojam Latvijas Bankas STIP inflācijas prognozēšanas modeli.

2. Par cik energoresursu globālo cenu pieaugums palielinās inflāciju Latvijā?

Visātrāk naftas cenu pārmaiņas izpaužas degvielas cenās degvielas uzpildes stacijās – lielākā daļa no ietekmes parādās viena mēneša laikā. Dārgāka degviela palielina arī vairāku citu produktu cenas. Piemēram, lielāku transporta izmaksu dēļ var palielināties pārtikas produktu cenas mazumtirdzniecības veikalos, kā arī ēdienu cenas kafejnīcās un restorānos. Turklāt dārgāka degviela nozīmē arī dārgākus transporta un tūrisma braucienu pakalpojumus.

Tiešā ietekme uz degvielas cenām šoreiz bijusi īpaši ātra – cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās palielinājās jau pirmajās dienās pēc Irānas notikumu sākuma, kas pat radīja jautājumus ekonomikas ministram un pievērsa Konkurences padomes uzmanību.

Savukārt dabasgāze spēlē būtisku lomu enerģijas ražošanā Latvijā. Tā tiek izmantota ne tikai virtuves plītīs un gāzes apkures katlos, bet arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Aptuveni puse no siltumenerģijas tiek ražota, izmantojot dabasgāzi; pārsvarā to izmanto apkures sezonas laikā. Vienlaikus dabasgāze tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās un elektrības balansēšanai Baltijas valstīs.

Dabasgāzes cenu pieauguma faktiskā pārnese uz patēriņa cenām būtiski atšķiras no naftas cenu pārneses Latvijā, jo dabasgāzes piegādei, glabāšanai un izmantošanai ir atšķirīga specifika. Neskatoties uz dabasgāzes cenu pieaugumu šodien, tā lielākā ietekme uz patērētāju maciņiem varētu izpausties apkures sezonas sākumā un saules enerģijas izstrādes sezonas beigās. Piemēram, dabasgāzes piegādātāji nesen pauda viedokli, ka gāzes cenas mājsaimniecībām Latvijā var pieaugt šīs apkures sezonas beigās vai rudenī.

Mūsu aprēķini rāda, ka globālo naftas un dabasgāzes cenu attīstība pēc nākotnes darījumu cenu scenārija var paaugstināt inflāciju Latvijā par 1.7 procentpunktiem šogad un par 0.9 procentpunktiem nākamgad.

Savukārt naftas un dabasgāzes cenu attīstība saskaņā ar ECB pesimistisko scenāriju var paaugstināt Latvijas inflāciju šīm gadam par 3.1 procentpunktu un nākamgad – par 2.4 procentpunktiem (4. attēls).

Jāpiebilst, ka militārais saspīlējums Tuvajos Austrumos var palielināt inflāciju Latvijā vairāk nekā mūsu aplēses. Pirmkārt, ieildzis konflikts un būtiski kaitējumi naftas un gāzes ieguves infrastruktūrai var sadārdzināt energoresursus vairāk un uz ilgāku laiku, nekā pieņemts scenārijos. Otrkārt, tas var palielināt arī globālās pārtikas produktu cenas. Augstākas degvielas cenas sadārdzina ražas sēšanas, novākšanas un transporta izmaksas, bet augstākas dabasgāzes cenas sadārdzina slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanu un tādēļ arī lauksaimniecības produktu pašizmaksu. Turklāt Hormuza šaurums ir svarīgs amonjaka un slāpekļa piegādēs, kas ir svarīgas komponentes mēslošanas līdzekļu ražošanā.

Treškārt, naftas pārstrādes apjomu mazināšanās Persijas līča valstīs mazināja arī naftas pārstrādes blakusproduktu (t. sk. sēra un tādējādi arī sērskābes) izlaidi. Tos plaši pielieto rūpniecībā, līdz ar to var pieaugt ražošanas izmaksas plaša spektra precēm – metāliem, elektronikai, farmācijai vai mazgāšanas līdzekļiem. Turklāt sērskābe tiek pielietota arī fosfātu mēslošanas līdzekļu ražošanā, kas var papildus paaugstināt globālās pārtikas produktu cenas.

Ceturtkārt, Irānas notikumi var nostiprināt ASV dolāru pret eiro. Investoru skatījumā energoresursu cenu pieauguma negatīva ietekme uz eirozonas ekonomiku (energoresursu neto importētājs) var būt lielāka nekā uz ASV ekonomiku (energoresursu neto eksportētājs). Turklāt ģeopolitiskie riski jau tradicionāli palielina pieprasījumu pēc ASV dolāra, kas joprojām bieži tiek uzskatīts par galveno "droša patvēruma" aktīvu. Ņemot vērā, ka naftas un daudzu citu izejvielu globālās cenas izteiktas ASV dolāros, dolāra nostiprināšanās nozīmē vājāku eiro valūtu un importa sadārdzināšanos eiro izteiksmē, t.sk. importēto rūpniecības preču cenām.

Piektkārt, mūsu novērtējums neietver iespējamo netiešo un otrās kārtas ietekmi uz inflāciju. Gadījumā, ja Irānas konflikts ieilgs un energoresursu cenas stabilizēsies augstā līmenī, netiešā ietekme var izpausties kā uzņēmēju lēmums permanenti palielināt gala cenas patērētājiem, piemēram, reaģējot uz siltumenerģijas un elektroenerģijas sadārdzinājumu. Savukārt algas pirktspējas zudums inflācijas dēļ vienlaicīgi ar mērenu darba roku trūkumu un paaugstinātām inflācijas gaidām varētu motivēt darbiniekus prasīt augstākas algas, tādējādi veidojot otrās kārtas cenu spiedienu. 2022. – 2023. gada energokrīzes pieredze skaidri parādīja, ka inflācijas netiešā un otrās kārtas ietekme ir būtiski cēlusi kopējo inflāciju Latvijā. Pīķa brīžos inflācija Latvijā bijusi būtiski augstāka, nekā mēs spējām izskaidrot ar galvenajiem inflāciju noteicošajiem faktoriem (sk. "citi faktori" 5. attēlā).

Šoreiz energoresursu cenas nav sasniegušas 2022. gada pīķus (vismaz pagaidām). Vienlaikus cerības ievieš ASV sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kapacitātes attīstība. Paredzams, ka tuvāko divu trīs gadu laikā ASV LNG jauda dubultosies, kas var (daļēji) nosegt Kataras esošās jaudas. Tā rezultātā Eiropai būs pieejamas dabasgāzes piegādes, bet iespējamie piegāžu traucējumi un augstākas dabasgāzes cenas sagaidāms tikai kā īstermiņa fenomens. Tāpēc, ja situācija krasi nepasliktināsies, inflācija Latvijā tomēr būs ievērojami zemāka nekā 2022. – 2023. gadā.

Arī Latvijas ekonomikas sākotnējā pozīcija šoreiz ir labāka – vidējā alga gandrīz par 40 % lielāka nekā pirms četriem gadiem, degvielas īpatsvars patēriņa grozā ir mazinājies. Kopš 2022. gada Latvijas energoneatkarība ir palielinājusies, kā arī dažādoti energoresursu piegāžu ceļi. Kā redzam, lai gan ārējie faktori mēdz būt nelabvēlīgi un no inflācijas kāpuma šogad neizvairīsimies, tās ietekme uz Latvijas ekonomiku atkarīga arī no pašu veikuma – ienākumu pieauguma sabiedrībā, energoefektivitātes veicināšanas un atjaunojamās enerģētikas attīstības.