14.08.2013.

Jaunu darbavietu radīšana veicina turpmāku bezdarba samazinājumu

Atbilstoši iepriekš prognozētajam, reģistrētā bezdarba līmenis 2013. gada vasarā, pirmoreiz pēdējo četru gadu laikā, atkal rakstāms ar viencipara skaitli. 2013. gada jūlija beigās Nodarbinātības valsts aģentūras reģistri iekļauti 93 tūkst. bezdarbnieku – divreiz mazāk nekā krīzes zemākajā punktā 2010. gada sākumā.

Šodien publicētie CSP darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka sarūk ne vien reģistrētais, bet arī faktiskais bezdarbs. Faktiskais bezdarbs jeb darba meklētāju īpatsvars 2013. gada 2. ceturksnī bija 11.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pirms trīs gadiem bezdarbs Latvijā bija augstākais Eiropas Savienībā. Tagad tas ir zemāks nekā 10 citās ES valstīs[1], un patlaban Latvijas bezdarbs ir līdzīgs eiro zonas vidējām rādītājam. Augstākie bezdarba rādītāji Eiropā ir Grieķijai un Spānijai (26-28%). No šo valstu piemēra redzams, ka novilcināšanās ar budžeta konsolidāciju (laicīgi nesamērojot burbuļa laikā pieaudzētos valdības izdevumus ar krīzes iespaidā sarūkošiem ieņēmumiem), mēdz krīzi gan paildzināt, gan arī saasināt.

Bezdarba samazinājumu Latvijā veicina jaunu darbvietu radīšana. Zīmīgi, ka nodarbinātības pieaugums notiek vienīgi uz privātā sektora rēķina (CSP uzņēmumu apsekojuma dati), saglabājoties vidējai darba slodzei. Tādējādi, nodarbinātības pieaugums Latvijā ir ilgtspējīgs nevis vien mākslīgu pret-krīzes pasākumu (piem., sabiedriskie pagaidu darbi, īsāka darba nedēļa utt.) rezultāts. Būtiska loma nodarbinātības kāpumam (vairāk nekā 1/5 no nodarbinātības kāpuma, kas ir lielākais devums no visām tautsaimniecības nozarēm) bijusi apstrādes rūpniecībai, kuras izlaidi, nostiprinoties Latvijas konkurētspējai (t.sk. aizveroties algas-produktivitātes plaisai), būtiski veicināja pieaugošās tirgus daļas tirdzniecības partnervalstu importā.

Par lielākām nodarbinātības iespējām liecina arī pieaugošs brīvo darbavietu skaits. Vakanču skaits NVA reģistros 2013. gada vasarā sasniedzis 6 tūkst., kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.


[1] Novērtējums ir provizorisks, jo par dažām ES valstīm vēl trūkst 2. ceturkšņa dati.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 11. nov.). Jaunu darbavietu radīšana veicina turpmāku bezdarba samazinājumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1052
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Jaunu darbavietu radīšana veicina turpmāku bezdarba samazinājumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 11.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1052>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 2 )

  • Didzis

    14.08.2013 16:39

    Bet vai tas, ka vidējā slodze nemainās, vai tas nenozīmē to ka tiek darbā ņemti tādi paši minimālās algas 8h grāvja racēji, kas turpinās rakt savas 8h un saņemot austrumeiropas līmeņa atalgojumu?
    Slodzei un/vai produktivitātei būtu jāaug, arī šai jomai vajadzētu pētnieku skatu pievērst. Jo citādi mēs ar eiro kabatās kādi nabadziņi bijām, tādi ar paliksim vēl ilgi.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    14.08.2013 16:45

    Par slodzi šeit domāts darba nedēļas ilgums, ņemot vērā gan pamatdarbu, gan blakus darbu. Tas, ka slodze nemainās, ir pozitīva lieta: nodarbinātība aug nevis tāpēc, ka tāds pats darbs tiek mākslīgi sadalīts uz lielāku cilvēku skaitu, bet gan tāpēc, ka pieaug darba apjoms. Vidējai slodzei ar laiku ir jāsamazinās jo Latvijas iedzīvotāji ir ļoti čakli salīdzinot ar bagātajām ES valstīm (augot ienākumu līmenim, cilvēki atvelēs vairāk laika atpūtai). Produktivitātei ar laiku, protams, jāaug, bet tas jau ir cits stāsts.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up